Traucēta etiķešu izejvielu piegāde – ko darīt ražotājiem?

Nesen notikuša streika dēļ liela piegādātāja rūpnīcā ir traucēta produktu iepakošanai nepieciešamo izejvielu piegāde, un kara dēļ vēl vairāk ir pieaugušas cenas. Iepakošanas un marķēšanas risinājumu uzņēmums “PakMarkas” aicina ražotājus situāciju uztvert nopietni un ražošanu plānot atbildīgi, savukārt “PakMarkas” ir veicis pasākumus, lai nodrošinātu pēc iespējas raitāku klientu apkalpošanu.

Izejvielu trūkums un ieilgušie to piegādes termiņi rada spiedienu uz ražotājiem no visām pusēm – ne tikai grūti iegādāties komplektējošās detaļas vai izejvielas produktu ražošanai, bet ir traucēta arī etiķešu izgatavošanai nepieciešamo materiālu piegāde. Tas būtiski var ietekmēt produktu realizāciju: pat ja pašu produktu izdosies saražot bez traucējumiem, tā loģistikai un piegādei veikalu plauktos ir nepieciešams iepakojums ar produkta marķējumu.

“Viens no pasaulē lielākajiem etiķešu un iepakojuma materiālu ražotājiem “UPM Raflatac” darbinieku streika dēļ bija apturējis darbību pat uz četriem mēnešiem. Tā kā streikoja tieši celulozes ražošanas atzars, visvairāk tika ietekmēta ar papīru saistīto izejvielu piegāde. Tirgū pietrūka speciālā silikonizētā papīra, ko izmanto par pamatu etiķešu līmēšanai,” – par problēmu stāsta “PakMarkas” preses tirdzniecības vadītājs Donats Burba (Donatas Burba).

Alternatīvi risinājumi

Streika sekas ietekmēja visu piegādes ķēdi: krasi pieauga izejvielu piegādes laiks – ja agrāk pasūtījums pienāca nedēļas laikā, tad tagad bija jāgaida pat 5–6 mēneši. Pieauga arī izejvielu cenas, un to pieaugumu vēl vairāk ir paātrinājis karš Ukrainā. Ražotāji, kas iepriekš lētu koksni celulozes ražošanai iegādājās no Krievijas un Baltkrievijas, pievērsuši uzmanību citiem tirgiem, kur cenas jau ir citādas.

Pēc D. Burbas teiktā, situācija ir visai paradoksāla – pietrūka nevis pats etiķešu materiāls, bet gan viena no līmējamās etiķetes “sviestmaizes” sastāvdaļām, tomēr šis deficīts izjauca visu iepakojuma marķēšanas procesu. Silikonizētais papīrs ir tā sauktais “nesējmateriāls” – tas nodrošina, ka uz etiķetes “sejas” pareizi var uzklāt druku, izgriezt to un pareizi pielīmēt pie produkta primārā iepakojuma marķēšanas ar etiķeti procesā.

“UPM Raflatac” rūpnīca darbu atsāka maijā, tomēr var paiet pat pusgads, kamēr normalizēsies regulārās izejvielu piegādes. Tāpēc sabiedrība “PakMarkas” ir sākusi meklēt veidus, ar ko nomainīt silikonizēto papīru, saglabājot visas etiķetes kvalitātes īpašības.

“Alternatīvs “nesējmateriāls” ir PET. Izejvielas maiņa nekādi neietekmē etiķetes izskatu vai kvalitāti, jo etiķete paliek nemainīga, mainās tikai pamatne, uz kuras tā tiek līmēta. Ražošanas procesā ir dažas atšķirības, it īpaši, ja netiek izmantotas viedās iekārtas, taču to nav grūti atrisināt. Svarīgākais ir tas, ka šis risinājums ātri ļauj izgatavot līmējamās etiķetes, netraucējot marķēšanas posmu,” – stāsta “PakMarkas” eksperts.

Paredzot iespējamos piegādes traucējumus, sabiedrība būtiski palielināja arī izejvielu krājumus noliktavā. Tātad šobrīd klientiem vairs nav jāgaida nepieciešamās izejvielas, ar tām vajadzētu pietikt līdz ziemas sākumam.

Laikus novērst problēmu

Tomātu mērču, kečupu un majonēzes ražotājs “Daumantai LT” jau ilgāku laiku ir izjutis spriedzi celulozes ražošanas nozarē. Kā norādīja “Daumantai LT” Piegādes un loģistikas nodaļas vadītājs Virmants Piķelis (Virmantas Pikelis), šo nozari smagi ir skārusi pandēmija un karš, un “UPM Raflatac” streiks draudēja kļūt par pēdējo pilienu traucētajā piedāvājumā.

“Situācija bija neapskaužama – lai gan cenu kāpums jau bija kļuvis teju par ikdienu, kādam lielajam ražotājam pārtraucot darbu, nebija skaidrs, vai vispār izdosies tikt pie izejvielām un cik ilgi šāds pārtraukums turpināsies. “Ir labi, ka par šādiem draudiem bijām dzirdējuši no “PakMarkas” vēl tad, kad bija laiks sagatavoties, nevis līmējot pēdējo etiķešu partiju,” viņš stāsta.

“Daumantai LT” izmantoja piedāvājumu nepieciešamības gadījumā etiķešu pamatnei izmantot alternatīvu materiālu, pielāgoja savas iekārtas un testēja – vairākiem produktu pasūtījumiem izdrukāja cita sastāva etiķetes. Un, lai gan pagaidām vēl izdodas iztikt ar silikonizētā papīra krājumiem, pēc V. Piķeļa teiktā, uzņēmums pilnībā ir gatavs plānam B, ja notiktu kādi pārsteigumi. Un sagaidāms ir viss, jo pat pēc “UPM Raflatac” darbības atsākšanas ir grūti prognozēt, cik ilgā laikā normalizēsies pēdējo mēnešu laikā izveidojies tirgus piedāvājuma un pieprasījuma disbalanss.

“Kopējā izejvielu trūkuma un loģistikas ķēžu pārrāvuma kontekstā iepakojuma etiķete šķiet visai sīka sastāvdaļa, taču tā nebūt nav. Jums var būt gan izejvielas, gan tara, varat būt gatavi ražošanai, tomēr bez etiķetes jūs vienkārši nevarat palaist produktu tirgū. Tā ir tikpat nozīmīga sastāvdaļa kā jebkura cita izejviela,” – uzsver V. Piķelis.

Plānot iepriekš

Tirgum, kas ir pieradis strādāt ar precīziem piegādes termiņiem, tagad ir strauji jāpārorientējas. Daži ražotāji, pēc “PakMarkas” tirdzniecības speciālista Donata Burbas teiktā, attiecīgi ir novērtējuši situāciju un jau steidz pasūtīt izejvielas nākamajam pusgadam vai pat ilgākam laikam. “Plānot, plānot un vēlreiz plānot” – tāds būtu eksperta padoms tiem, kas vēlas, lai ražošana noritētu raiti. Pēc viņa teiktā, “PakMarkas” dara visu, lai nodrošinātu stabilu izejvielu piegādi pēc iespējas ilgākam periodam, tomēr ar mazāku elastību, jo strādā ar noliktavā uzkrātajiem izejvielu atlikumiem.

“Jāsaprot, ka šeit un tagad pieejamo izejvielu daudzums ir ierobežots. Līdz ar to, ja ražotājs vēlas lielu un iepriekš nepasūtītu daudzumu, var nākties pagaidīt, kamēr pienāks jauns mūsu pasūtīto izejvielu sūtījums. Tātad, ja agrāk tirgus bija pieradis palielināt pasūtījumus, lai iegūtu labāku cenu, tagad ir normāli plānot mazākus daudzumus, tomēr vairāk ilgtermiņā. Savukārt standarta, bieži izmantoto izejvielu krājumus nodrošināt ir vieglāk, un “PakMarkas” ir uzkrājis lielākos to atlikumus,” – komentē eksperts.